aizgult
aizgult 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizgulstu | aizgulstam | aizgūlu, aizgulu | aizgūlām, aizgulām | aizgulšu | aizgulsim |
2. pers. | aizgulsti | aizgulstat | aizgūli, aizguli | aizgūlāt, aizgulāt | aizgulsi | aizgulsiet, aizgulsit |
3. pers. | aizgulst | aizgūla, aizgula | aizguls |
Pavēles izteiksme: aizgulsti (vsk. 2. pers.), aizgulstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizgulstot (tag.), aizgulšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizgultu
Vajadzības izteiksme: jāaizgulst
1.Aizgulties.
2.apvidvārds Piepildīties ar netīrību, aizsērēt.
3.apvidvārds Pārklāties ar mākoņiem.
Avoti: LLVV, EH, KiV