aizgulgt
aizgulgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizguldzu | aizguldzam | aizguldzu | aizguldzām | aizgulgšu | aizgulgsim |
| 2. pers. | aizguldz | aizguldzat | aizguldzi | aizguldzāt | aizgulgsi | aizgulgsiet, aizgulgsit |
| 3. pers. | aizguldz | aizguldza | aizgulgs | |||
Pavēles izteiksme: aizguldz (vsk. 2. pers.), aizguldziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizguldzot (tag.), aizgulgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizgulgtu
Vajadzības izteiksme: jāaizguldz
Guldzot aizplūst.
Avoti: MLVV