aizgulēt
aizgulēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizgulu | aizgulam | aizgulēju | aizgulējām | aizgulēšu | aizgulēsim |
| 2. pers. | aizguli | aizgulat | aizgulēji | aizgulējāt | aizgulēsi | aizgulēsiet, aizgulēsit |
| 3. pers. | aizgul | aizgulēja | aizgulēs | |||
Pavēles izteiksme: aizguli (vsk. 2. pers.), aizguliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizgulot (tag.), aizgulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizgulētu
Vajadzības izteiksme: jāaizgul
1.Aizguļoties nokavēt; nogulēt.
2.apvidvārds Ieņemt bērnu (grūtniecības iestāšanās).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Starp citu, dienas snaudai ir tās pašas fāzes, kas naktsmieram, gan ar piebildi, ka, guļot dienvidu, cilvēks reti aizguļ līdz ātrajam miegam.
- Spēks plūst no dziesmas « Mans kaps ir ziemeļu pusē / Un klusē», taču līdz beigu skaņdarbam — « Suņa dziesmai» — laikam smalko pērlīšu iedarbība beigusies un tā aizgulētas balādes līmenī palikusi.
- Aizgulēt cauri nelaikiem -
- Neaizgulēt liktens stundu!
- Gribēju izlaist kartiņu jau ½ 7 vakarā, bet pārnācis atlikos drusku atpūsties un biju aizmidzis un aizgulējis laiku.