aizgulties
Lietojuma biežums :
aizgulties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizgulstos, aizguļos | aizgulstamies, aizguļamies | aizgūlos, aizgulos | aizgūlāmies, aizgulāmies | aizgulšos | aizgulsimies |
2. pers. | aizgulsties, aizgulies | aizgulstaties, aizguļaties | aizgūlies, aizgulies | aizgūlāties, aizgulāties | aizgulsies | aizgulsieties, aizgulsities |
3. pers. | aizgulstas, aizguļas | aizgūlās, aizgulās | aizgulsies |
Pavēles izteiksme: aizgulsties, aizgulies (vsk. 2. pers.), aizgulstieties, aizgulieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizgulstoties, aizguļoties (tag.), aizgulšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizgultos
Vajadzības izteiksme: jāaizgulstas, jāaizguļas
Nogulties (aiz kā, kam priekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laiks, kas paiet garām aizskatoties, aizdomājoties, aizguļoties.
- Jaunais kontrabasa spēlētājs aizguļas Mūzikas akadēmijas atlases konkursa rītā.
- Ja neesi profesionāls fotogrāfs un nedaudz aizgulies ar skata baudīšanu, tad paliec bez bildēm.
- Visbeidzot Venička aizguļas, nokavē savu staciju un pamostas vilcienā, kas dodas atpakaļ uz Maskavu.
- Tagad Jāņa sen vairs nav, it kā biezs, nepārkāpjams gadu mūris viņam aizgulies priekšā.