žīga | Tēzaurs

Allemanda ir sena deja, līdzīgi kā kuranta, sarabanda vai žīga.

Vai jūs esat soļojuši pa ziedošu pļavu pašā vasaras vidū, kad saule uzkāpusi debesīs augstu jo augstu un, līdz baltkvēlei nokaitusi, cepina cik spēka, kad visapkārt aizrautīgi sisina, cizina, dūc, zumzo, čīgā, žīgā, sīc, spindz, džinkst, lēkā, lido, lien nāsīs un līp pie sviedriem noplūdušās sejas sienāži, vaboles, tauriņi, mušas un citas sīkbūtnes, kad līdz apvārsnim plešas raibtinraibs paklājs un katrs tavs solis pinas pīpenēs, kumelītēs, gundegās, dadžos, biškrēsliņos un citās nezālēs, un tu nezini, vai kādreiz izkļūsi no šīs līdz vemšanai smaržīgās, žilbinošās bezgalības; kad pa kreisi no tevis kleberē melns un pusdzīvs nēģeris, pa labi steberē melnā sutanā tērpts kunkstošs mācītājs, kad aizmugurē velkas bez vainadziņa, ne jau dziedādama, augstākās klases ielasmeita, un tālu priekšā līdz riebumam žirgti kā sisenis lēkā lielpilsētas nomales pabiras sīkais augumiņš, kuram, šķiet, nav nedz izkaltusi mute, nedz kājas kā ar svinu pielietas?

Parasti svītā tiek iekļautas vairākas dejas — allemande, kuranta, sarabanda, žīga, un citas, bet svītā arī varēja būt cita veida skaņdarbi, piemēram, prelūdijas, uvertīras , ārijas,menueti, gavotes, burē, paspjē, rondo, fūgas .

Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!