kuņa1
kuņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kuņa | kuņas |
| Ģen. | kuņas | kuņu |
| Dat. | kuņai | kuņām |
| Akuz. | kuņu | kuņas |
| Lok. | kuņā | kuņās |
1.apvidvārds Vērpjamā ratiņa piederums – kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens.
2.apvidvārds Pie dzirnavām augšā šķērskoks ar caurumu, kurā iebāzts milnas gals.
4.žargonisms Slikta sieviete; netikumīga sieviete (bieži lieto kā lamuvārdu).
Stabili vārdu savienojumiKuņas bērns. Kuņas dēls.
- Kuņas bērns — lieto kā lamuvārdu
- Kuņas dēls — lieto kā lamuvārdu
Avoti: TlV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis ir 1999. gads, kuņas dēli, — iebāziet šos Birkenstokus sev pakaļā!"
- Viņš teica: “ Man šis Kērlijs liekas īsts kuņas dēls.
- Ja būs zilām acīm, tad gan es tai kuņai parādīšu vellu.
- Bet man vienmēr gadās tādas kuņas, kas ir trakas, vienkārši trakas.
- Tie kuņas dēli dabūja, ko ir pelnījuši!