čurināt
čurināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | čurinu | čurinām | čurināju | čurinājām | čurināšu | čurināsim |
| 2. pers. | čurini | čurināt | čurināji | čurinājāt | čurināsi | čurināsiet, čurināsit |
| 3. pers. | čurina | čurināja | čurinās | |||
Pavēles izteiksme: čurini (vsk. 2. pers.), čuriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: čurinot (tag.), čurināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: čurinātu
Vajadzības izteiksme: jāčurina
1.Likt bērnu urinēt.
2.apvidvārds Kausēt (taukus).
3.Radīt skaņu, kas līdzinās šķidruma strūklas atsitiena radītai skaņai.
4.Lēni izplūst ar nelielu troksni (par šķidrumu).
Avoti: Sin, KnV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet vai tie māk virināt [ čurināt un kakināt]?
- Ģenerāli Plēvi nomainīja ar ģenerāli Čurinu, tad drīz vien ar ģenerāli Gorbatovski.
- es atkal tieku čurināts
- Ja līdz tam es zināju vienīgi « lietu», kas vai nu « smidzināja», vai « gāza spaiņiem», bet visbiežāk vienkārši un bezpersoniski « lija», tad Elīzai bija gan « smigucis», « līņa» un « rasa», gan « plītenis», « stāvgāzenis» un « aumalis», un debesis viņai gan « žāvaini sisināja», « čurināja» un « nedēļām ilgi kašāja», un bites viņai ne tikai « koda» un « dzēla», bet arī « rēja».
- Mani kabinetā lenca agresīvas sievietes , pieprasīdamas jumtu uz galvas , demonstratīvi no krūts baroja zīdaiņus un turpat čurināja