iespert
Lietojuma biežums :
iespert 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Sperot trāpīt (kam, pa ko, kur).
2.transitīvs Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
2.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Strauji iedzert.
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Izraisīt degšanu, radīt bojājumu (kādā priekšmetā) — par zibeni.
4.transitīvs Sperot soli, ievirzīt (kur iekšā kāju).
6.apvidvārds Kukuļojot iedot.
7.sarunvaloda Ielikt (atzīmi).
Stabili vārdu savienojumiIespert (savu) kāju (arī kājas).
Avoti: LLVV, EH, SLG
Korpusa piemēri