Rudens versija 2021
381 119 šķirkļi
ietrenkt
ietrenkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Trencot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
1.1.Nelaipni, rupji likt ievirzīties (kur iekšā).
1.2.Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
Avoti: LLVV