bakāns
bakāns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bakāns | bakāni |
| Ģen. | bakāna | bakānu |
| Dat. | bakānam | bakāniem |
| Akuz. | bakānu | bakānus |
| Lok. | bakānā | bakānos |
1.Liels kustonis vai auglis.
2.Neizdevusies lieta; kaut kas nederīgs; nederīgs koka gabals.
3.Slikti izcepta maize.
Avoti: KV, VV, LivP