spokoties
spokoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spokojos | spokojamies | spokojos | spokojāmies | spokošos | spokosimies |
| 2. pers. | spokojies | spokojaties | spokojies | spokojāties | spokosies | spokosieties, spokosities |
| 3. pers. | spokojas | spokojās | spokosies | |||
Pavēles izteiksme: spokojies (vsk. 2. pers.), spokojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spokojoties (tag.), spokošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spokotos
Vajadzības izteiksme: jāspokojas
1.Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā.
1.1.pārnestā nozīmē Šķist, likties (par ko nevēlamu).
1.2.pārnestā nozīmē Dīvaini, neparasti izturēties.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā jau katru vakaru, spoks dodas spokoties un visus baidīt.
- Pat stāstīja, ka pats savām acīm redzējis veco baronesi spokojamies.
- – Kāpēc tu nepastāstīji fon Strausam, ka te nemaz nespokojas?
- Gandrīz varētu teikt: “ Te gaišā dienas laikā spokojas.”
- Viņam bijis bail braukt gar Grauzdes kapiem, jo tur spokojoties.