uzsvilpt
uzsvilpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzsvilpju | uzsvilpjam | uzsvilpu | uzsvilpām | uzsvilpšu | uzsvilpsim |
| 2. pers. | uzsvilp | uzsvilpjat | uzsvilpi | uzsvilpāt | uzsvilpsi | uzsvilpsiet, uzsvilpsit |
| 3. pers. | uzsvilpj | uzsvilpa | uzsvilps | |||
Pavēles izteiksme: uzsvilp (vsk. 2. pers.), uzsvilpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzsvilpjot (tag.), uzsvilpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzsvilptu
Vajadzības izteiksme: jāuzsvilpj
1.Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
1.1.transitīvs
2.Iesākt svilpt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, svilpt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izejot no komandpunkta, viņam no žoga otras puses kāds uzsvilpj.
- Jaunieši auto stūmējiem uzsvilpa un tie sāka auto stumt ātrāk.
- Bet skaitās arī tad, ja tev uzsvilpj no ekrāna.
- Es it kā varēju tev uzsvilpt, bet es ļāvu lietai iet savu gaitu.
- mēs sasmaidīsimies, uzsvilpsim sunim