uzsvīst1
uzsvīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzsvīstu | uzsvīstam | uzsvīdu | uzsvīdām | uzsvīdīšu | uzsvīdīsim |
| 2. pers. | uzsvīsti | uzsvīstat | uzsvīdi | uzsvīdāt | uzsvīdīsi | uzsvīdīsiet, uzsvīdīsit |
| 3. pers. | uzsvīst | uzsvīda | uzsvīdīs | |||
Pavēles izteiksme: uzsvīsti (vsk. 2. pers.), uzsvīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzsvīstot (tag.), uzsvīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzsvīstu
Vajadzības izteiksme: jāuzsvīst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienos divos naktī, kā arī četros piecos agrā rītā pie ēkas, kurā atrodas veikaliņš, ir kā īstā tirgus placī: viena aiz otra piebrauc automašīnas pēc grādīgās dziras, tāpat no visas apkārtnes uz turieni kājām plūst ļaudis, kuriem pusnaktī vai vēl ausmai īsti neuzsvīstot, parādījusies nepārvarama tieksme pēc alkohola.
- Aiz iluminatora ir uzsvīdusi rīta gaisma , un lidmašīna tiešām sāk nolaisties
- Vajag nūgyut sykspuorni un uzsvīst tū uz skudru pyuliņa
- Ir uzsvīdusi pirmā gaisma, cilvēka neviena, peldam divatā un, protams, bez liekām važām ap miesu.
- Pēc laika nāk pasvīst vēlreiz un tikai tad, kad otrajā, trešajā reizē ķermenis uzsvīdis, cilvēks tiek pērts.