uzšalkot
uzšalkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzšalkoju | uzšalkojam | uzšalkoju | uzšalkojām | uzšalkošu | uzšalkosim |
| 2. pers. | uzšalko | uzšalkojat | uzšalkoji | uzšalkojāt | uzšalkosi | uzšalkosiet, uzšalkosit |
| 3. pers. | uzšalko | uzšalkoja | uzšalkos | |||
Pavēles izteiksme: uzšalko (vsk. 2. pers.), uzšalkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzšalkojot (tag.), uzšalkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzšalkotu
Vajadzības izteiksme: jāuzšalko
Iesākt šalkot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, kad nodziest ugunis, zālē uzšalko “ Jevgeņija Oņegina” uvertīra.
- Uzdzirkstīsim, uzšalkosim,Dziedāsim, cik katrs var,Lai skan mūsu tautas dziesma,Lai skan tālu šovakar.