nepiesardzīgs
nepiesardzīgs apvidvārds
Tāds, kas kas ir pārsteidzīgs, neizvairās no konflikta situācijām, mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt neuzmanīgi, bez apdomas.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt tā ir sērsna, kas padarījusi dzīvniekus tik kūtrus un nepiesardzīgus.
- Reizēm viņš pat tīšām ar Edīti uzvedās ļoti nepiesardzīgi.
- Jauns biju, nepiesardzīgs, ieskrēju kā circenis pelnos.
- — Es biju nepiesardzīgs ar savu vēlēšanos.
- Ļoti baidos spert nepiesardzīgu soli.