dumjš1
dumjš īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | dumjš | dumji |
Ģen. | dumja | dumju |
Dat. | dumjam | dumjiem |
Akuz. | dumju | dumjus |
Lok. | dumjā | dumjos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
dumja | dumjas |
dumjas | dumju |
dumjai | dumjām |
dumju | dumjas |
dumjā | dumjās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | dumjais | dumjie |
Ģen. | dumjā | dumjo |
Dat. | dumjajam | dumjajiem |
Akuz. | dumjo | dumjos |
Lok. | dumjajā | dumjajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
dumjā | dumjās |
dumjās | dumjo |
dumjajai | dumjajām |
dumjo | dumjās |
dumjajā | dumjajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
dumji apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
1.2.Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
1.3.formā: apstākļa vārds Savienojumā ar "būt" formām apzīmē sliktu, arī muļķīgu stāvokli.
2.apvidvārds Tāds, kam ir psihiski traucējumi.
4.apvidvārds Tāds, no kura grūti rast izeju (par stāvokli, situāciju).
Stabili vārdu savienojumiDumjš (arī stulbs) kā ēzelis. Dumjš (arī stulbs) kā zābaks.
- Dumjš (arī stulbs) kā ēzelis sarunvaloda — saka par dumju cilvēku
- Dumjš (arī stulbs) kā zābaks sarunvaloda — ļoti dumjš
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdaka šo patentmaksas nosauc par “ dumju Einara Repšes jaunievedumu”.
- Iespējams, garnadži apjēguši, ka dumjākais ir pievākt kurjera divriteni.
- Tev ir visas iespējas nebūt dumjai, tas nav sarežģīti."
- Politiskie oponenti viņu nekavējoties nodēvēja par goongi gudiya – dumjo lelli.
- — Agrāk kosmētikas upurus sauca par cacām un uzskatīja par dumjām.