dumjums
dumjums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dumjums | dumjumi |
| Ģen. | dumjuma | dumjumu |
| Dat. | dumjumam | dumjumiem |
| Akuz. | dumjumu | dumjumus |
| Lok. | dumjumā | dumjumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Igaunija kā reāla valsts tolaik neeksistēja, toreiz bija tikai lētais vīns un sīpollociņi, un puišeļu dumjums.
- Bet attieciiba uz dumjumu vajag maaciities , maaciities un veelreiz maaciities , kaa arii sevi pilnveidot
- atzīsti savu dumjumu jebkura otra cilvēka priekšā
- Nezin , kādēļ viņam liekas , ka atšķirības vīrieša un sievietes uztverē un domāšanā liecina par sieviešu dumjumu
- Nodomāšu - o, jā, paldies, ka apgaismoji manu dumjumu?