rupjš
rupjš īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | rupjš | rupji |
| Ģen. | rupja | rupju |
| Dat. | rupjam | rupjiem |
| Akuz. | rupju | rupjus |
| Lok. | rupjā | rupjos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| rupja | rupjas |
| rupjas | rupju |
| rupjai | rupjām |
| rupju | rupjas |
| rupjā | rupjās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | rupjais | rupjie |
| Ģen. | rupjā | rupjo |
| Dat. | rupjajam | rupjajiem |
| Akuz. | rupjo | rupjos |
| Lok. | rupjajā | rupjajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| rupjā | rupjās |
| rupjās | rupjo |
| rupjajai | rupjajām |
| rupjo | rupjās |
| rupjajā | rupjajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
rupji apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
rups apvidvārds
1.Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu; pretstats: smalks.
Stabili vārdu savienojumiRupjā barība. Rupjā lopbarība.
- Rupjā barība vārdkoptermins; jomas: bioloģija, lauksaimniecība — izkaltēti augi vai to daļas, ko lieto galvenokārt zālēdāju ēdināšanai
- Rupjā lopbarība vārdkoptermins — āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas
1.1.Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi (piemēram, par sietu, tīklu).
1.2.Tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas, padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli).
2.Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.).
2.1.Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā liels šķērsgriezums.
2.2.Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums (parasti par matiem, apmatojumu).
3.Tāds, kurā veido (kam) elementus, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
Stabili vārdu savienojumiRupja maluma milti; rupjmaluma milti.
- Rupja maluma milti; rupjmaluma milti vārdkoptermins — graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu
4.Tāds, kas ir raupjš, sasprēgājis, negluds (par ādu); tāds, kam ir raupja, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām); arī ass 1 (4).
4.1.Tāds, kam virsmā, uz virsmas ir izciļņi, krokas.
4.2.Tāds, kas nav plāns, arī nav piekļāvīgs (salīdzinājumā ar ko tādu pašu, līdzīgu) – piemēram, par auga daļām.
5.Tāds, kurā (kam) veido galvenokārt pamatformu (par darbību, procesu).
Stabili vārdu savienojumiRupjā (iepriekšējā) apstrāde.
- Rupjā (iepriekšējā) apstrāde vārdkoptermins; joma: materiālzinātne — pirmais no vairākiem secīgi izpildāmiem apstrādes posmiem
5.1.Tāds, kam ir izveidota galvenokārt pamatforma; tāds, kam ir zemāka kvalitāte.
6.Skarbs, arī zems, dobjš (par skaņu).
Stabili vārdu savienojumiRupja balss.
- Rupja balss sarunvaloda, kolokācija — zema balss
7.Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs, netaktisks, arī varmācīgs, aizvainojošs (par cilvēku).
7.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Stabili vārdu savienojumiRupja vara.
- Rupja vara frazēma — netaisna, varmācīga vara
8.Tāds, kas krasi neatbilst pieņemtajām normām, likumiem (piemēram, par kļūdu, pārkāpumu).
Stabili vārdu savienojumiRupja mute. Rupjais darbs. Rupjš kā pelavu maiss.
- Rupja mute sarunvaloda, frazēma — saka, ja kāds runā rupjības, arī nesmalkjūtīgi, nepieklājīgi
- Rupjais darbs frazēma — smags, arī vienmuļš (parasti fizisks) darbs
- Rupjš kā pelavu maiss frazēma — 1. sarunvaloda Saka par ļoti rupju cilvēku2. No ļoti rupjas, mazvērtīgas šķiedras austs
Avoti: LLVV, ZTV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pamatojoties uz romisko tradīciju, neuzmanību klasificē kā rupju un vieglu.
- Arī veidojot skulptūras roku un kāju formas vispirms izzāģē rupjo masu.
- Uz rupjas rīves sarīvētus burkānus, noskalotas rozīnes pārlej ar ūdeni.
- Gurķu sarīvē uz rupjās rīves un liek sietā notecēt liekai sulai.
- Atdzesētu sviestu sarīvē uz rupjās dārzeņu rīves un samaisa ar cukuru.