rupjums
rupjums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rupjums | rupjumi |
| Ģen. | rupjuma | rupjumu |
| Dat. | rupjumam | rupjumiem |
| Akuz. | rupjumu | rupjumus |
| Lok. | rupjumā | rupjumos |
1.Vispārināta īpašība → rupjš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izmērs pēc šķērsgriezuma.
2.Vispārināta īpašība → rupjš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → rupjš(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.Vispārināta īpašība → rupjš(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
5.Vispārināta īpašība → rupjš(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
6.Vispārināta īpašība → rupjš(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
7.Vispārināta īpašība → rupjš(7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
8.Vispārināta īpašība → rupjš(8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie ir dažāda rupjuma - no rupjāka līdz smalkākam.
- grade), rupjumu ( R – ang.
- Arī miltu rupjumu var mēģināt katru reizi citu.
- Labs segmateriāls ir dažāda rupjuma priežu mizu mulča.
- 2. Izvēlas dažāda veida un rupjuma putraimus, liek verdošā ūdenī, vāra pusmīkstus.