krancis1
krancis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krancis | kranči |
| Ģen. | kranča | kranču |
| Dat. | krancim | krančiem |
| Akuz. | kranci | krančus |
| Lok. | krancī | krančos |
1.sarunvaloda Suns (parasti bezšķirnes).
2.apvidvārds Kvadrātveidā salikta baļķu kārta.
3.novecojis Suns, kam ap kaklu visapkārt gaišāku spalvu svītra, it kā vainags (vācu "Krantz").
4.novecojis Saku silksnis.
5.apvidvārds Ratu sastāvdaļa – uz ratu priekšējās ass piestiprināts metāla riņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
6.apvidvārds Vecs, vājš dzīvnieks vai cilvēks.
Avoti: LLVV, LE, ĒiV, ME, VeAT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Začests: Ko tad mēs vilksimies aizmugurē kā kaut kādi kranči?
- Liza un Krancis izskrēja ārā un atkal sāka spēlēties ar bumbiņu.
- Skella skumji skatījās uz suni – nervozu kranci ar savēlušos spalvu.
- Vispirms brūnais taksis, tad palsais krancis, pundurpinčeram līdzīgā kuce...
- Piepeši aiz muguras izdzirdu elsošanu, un tieši stilbā iekampās krancis.