apostrofēt
apostrofēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apostrofēju | apostrofējam | apostrofēju | apostrofējām | apostrofēšu | apostrofēsim |
| 2. pers. | apostrofē | apostrofējat | apostrofēji | apostrofējāt | apostrofēsi | apostrofēsiet, apostrofēsit |
| 3. pers. | apostrofē | apostrofēja | apostrofēs | |||
Pavēles izteiksme: apostrofē (vsk. 2. pers.), apostrofējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apostrofējot (tag.), apostrofēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apostrofētu
Vajadzības izteiksme: jāapostrofē
1.Likt apostrofu; rakstīt (vārdu) saīsināti ar apostrofu.
2.novecojis Strupi uzrunāt.
Avoti: LLVV, SV33
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turklāt vācu tekstā šinī pašā rindiņā ir arī apostrofēts « dran» un nepareizs akcents « Muß m?
- - « Mich überläuft' s», « Behalt' s gewiß» - apostrofi, bet tulkotājiem nau brīv apostrofēt vārdu « vajaga», kuru šādā formā reti dzird, parasti « vajga» jeb « vajag».