apošņāties
apošņāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apošņājos | apošņājamies | apošņājos | apošņājāmies | apošņāšos | apošņāsimies |
| 2. pers. | apošņājies | apošņājaties | apošņājies | apošņājāties | apošņāsies | apošņāsieties, apošņāsities |
| 3. pers. | apošņājas | apošņājās | apošņāsies | |||
Pavēles izteiksme: apošņājies (vsk. 2. pers.), apošņājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apošņājoties (tag.), apošņāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apošņātos
Vajadzības izteiksme: jāapošņājas
Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apskatās, apošņājas, pielāgojas.
- Justīns bāž degunu viņai pie pašas paplestās maksts, uzošņā viņu kā suns, viņi abi apošņājas, liekas, pat luncina asti, aiz svētlaimes vai kusdami.
- Un vispār , ja šo lasa kāda mataina kucīte , kas sevi kopj un kurai patīk vakara pastaigas svaigā gaisā , tad Mr . Rabbit būs priecīgs apošņāties
- Tad pamazām sāka līst laukā, apošņājās, apskatīja visu, izvērtēja.
- Pirmajā gadā es tikai apošņājos.