rezignācija
rezignācija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rezignācija | rezignācijas |
| Ģen. | rezignācijas | rezignāciju |
| Dat. | rezignācijai | rezignācijām |
| Akuz. | rezignāciju | rezignācijas |
| Lok. | rezignācijā | rezignācijās |
Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klāt nākusi tikai zināma rezignācija, jo salna var iestāties arī rudenī.
- Visspilgtākās iezīmes še ir rezignācija, skumjas, pagurums, svešuma sajūta.
- Tad padomnieki mani informēja, ka valdība ieslīgusi rezignācijā.
- Tomēr pakāpeniski rezignācija guvusi pārsvaru, un viņa nodevusies vien individuālam pētnieciskajam darbam.
- Nevis stoisks heroisms, bet gan dieva vīra rezignācija, atgriežoties laicīgajā dzīves virpulī.