skaluvācietis
skaluvācietis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skaluvācietis | skaluvācieši |
| Ģen. | skaluvācieša | skaluvāciešu |
| Dat. | skaluvācietim | skaluvāciešiem |
| Akuz. | skaluvācieti | skaluvāciešus |
| Lok. | skaluvācietī | skaluvāciešos |
skaluvāciete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skaluvāciete | skaluvācietes |
| Ģen. | skaluvācietes | skaluvāciešu |
| Dat. | skaluvācietei | skaluvācietēm |
| Akuz. | skaluvācieti | skaluvācietes |
| Lok. | skaluvācietē | skaluvācietēs |
Kārkluvācietis – tāds, kas cenšas izlikties par vācieti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai Noras māte šad tad iegriezās, bet tai arī tagad nebija laika — daudz vairāk darba gan slimnīcā, gan arī medicīnas fakultātē, kur bija pārņēmusi uz Vāciju aizbraukušā skaluvācieša vadīto katedru.