skalturis
skalturis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skalturis | skalturi |
| Ģen. | skaltura | skalturu |
| Dat. | skalturim | skalturiem |
| Akuz. | skalturi | skalturus |
| Lok. | skalturī | skalturos |
Apgaismošanas ierīce, kurā ievieto dedzināmo skalu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skalturī tumši deg skals, apgaismodams telpu.
- Viņa atvelk aizbīdni, knapajā gaismiņā uzmeklē skalu, pie ogles aizdedzina un iesprauž skalturī.
- Dedzināja skalturī smaržīgus priedes skalus.
- Vien pēc saulrieta Helma vai Made viņam ienesa skalu, ievietotu skalturī — tādu Tušs nebija kopš bērnības redzējis.
- Skaltura galva