skalps
skalps vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | skalps | skalpi |
Ģen. | skalpa | skalpu |
Dat. | skalpam | skalpiem |
Akuz. | skalpu | skalpus |
Lok. | skalpā | skalpos |
1.vēsturisks Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas).
2.joma: medicīna Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
3.apvidvārds Parastā kalme ("Acorus calamus").
Avoti: LLVV, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kaut gan tagad es pavisam viegli varu kādam noņemt skalpu!”
- Garozas neironu elektrisko aktivitāti reģistrē ar skalpa virsmas elektrodu palīdzību.
- Sievietei bija nokosta plauksta, sakosta roka un kāja, norauts skalps.
- Zēnam bija kreisās auss subtotāla amputācija un plēsta brūce skalpā.
- Par citu skalpiem un uz sētu stabiem uzspraustajām galvām lai šausminās citi.