kakls
kakls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kakls | kakli |
| Ģen. | kakla | kaklu |
| Dat. | kaklam | kakliem |
| Akuz. | kaklu | kaklus |
| Lok. | kaklā | kaklos |
1.Ķermeņa daļa starp galvu un vidukli.
PiemēriAplikusi ap kaklu, skatījos spogulī, kā ķēdīte pieglaužas kakla bedrītei.
- Aplikusi ap kaklu, skatījos spogulī, kā ķēdīte pieglaužas kakla bedrītei.
- Asaras vairs nepilēja, bet straumītēm plūda pa rokām un kaklu.
- Turklāt arī ceļgali bija kļuvuši stīvi, sāpēja roku locītavas un kakls.
Stabili vārdu savienojumiApkrist ap kaklu. Kakla apkārtmērs.
- Apkrist ap kaklu sarunvaloda, idioma — strauji apskaut
- Kakla apkārtmērs vārdkoptermins; joma: apģērbi — kakla pamatnes perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus virs jūga iedobes; stīvapkakles virskreklu lielumu skalas vadmērs
- Kakla izgriezums vārdkoptermins — kakle - tērpa izgriezums ap kaklu
- Kakla kungs — kaklakungs
- Kakla lakats kolokācija — ap kaklu sienams lakats
- Kakla rota kolokācija — kaklarota
- Kakla saite kolokācija — kaklasaite
- Kakla tiesa vēsturisks, vārdkoptermins — krimināltiesa
- Kakla tiesas privilēģija vēsturisks, vārdkoptermins — 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
- Kaklu lauzdams sarunvaloda, frazeoloģisms — nost sizdamies; lielā steigā, satraukumā
- Krist ap kaklu; mesties ap kaklu; krist kaklā; mesties kaklā; ķerties kaklā; ķerties ap kaklu sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja2. Izrādīt lielu sirsnību, sajūsmu, prieku3. Strauji skaut, liekot rokas ap kaklu
- Staipīt kaklu; snaikstīt kaklu — vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt
1.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, vienskaitlis Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu, pāri šai ķermeņa daļai (piemēram, ko uzlikt, arī atrasties).
PiemēriMarita ilgi domīgi klusēja, nervozi knibinādamās ap dzintara krellēm kaklā.
- Marita ilgi domīgi klusēja, nervozi knibinādamās ap dzintara krellēm kaklā.
- Redzi šo dīvaino medaljonu man kaklā?
2.Rīkle.
PiemēriNo Brigitas un Ausmas kliegšanas un bailēm, ka papucis arī sāks kauties, sirds pukstēja kakla galā un ausīs.
- No Brigitas un Ausmas kliegšanas un bailēm, ka papucis arī sāks kauties, sirds pukstēja kakla galā un ausīs.
- Agrai kumoss sprūda kaklā, viņos skatoties.
- - Man grūti runāt, man sāp kakls,- viņš iegārdzās, un es uz brīdi pat iedomājos, ka vajadzētu viņu pažēlot.
Stabili vārdu savienojumiKumoss iespriežas kaklā; ēdiens iespriežas kaklā.
- Kumoss iespriežas kaklā; ēdiens iespriežas kaklā; kumoss aizspiežas kaklā; ēdiens aizspiežas kaklā; ēdiens aizspriežas kaklā; kumoss aizspriežas kaklā; ēdiens iespiežas kaklā; kumoss iespiežas kaklā; kumoss iesprūst kaklā; ēdiens iesprūst kaklā; kumoss iespriežas rīklē; kumoss iesprūst rīklē; ēdiens iesprūst rīklē; ēdiens iespriežas rīklē; kumoss iespiežas rīklē; ēdiens iespiežas rīklē — saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
- Spiežas kaklā; spiežas rīklē — saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma
3.Sašaurināta vieta (dažu priekšmetu, piemēram, trauku) augšdaļā.
PiemēriTādas zeltainzaļas, sarkanas un dzeltenas glāzītes uzmauca un apmurcīja vīna pudeļu kakliem.
- Tādas zeltainzaļas, sarkanas un dzeltenas glāzītes uzmauca un apmurcīja vīna pudeļu kakliem.
- Kad vīns ir novietots vertikāli, raugs, kas atrodas šampanieša pudeles kaklā, ir gatavs atdalīšanai.
- Viens vulkāns izvirda no kolbas šaurā kakla, bet otrs no kokakolas pudeles.
3.1.Sašaurināta (orgāna) daļa, kas parasti savieno divas citas (šī orgāna) daļas.
PiemēriPirmie pētījumi par dzemdes kakla vēzi parādījušies jau 19. gadsimtā.
- Pirmie pētījumi par dzemdes kakla vēzi parādījušies jau 19. gadsimtā.
3.2.apvidvārds Zābaka daļa starp pēdu un stulmu.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) akmens kaklā. Apgriezt kaklu; apgriezt kaklu riņķī; apgriezt galvu; apgriezt sprandu.
- (Kā) akmens kaklā sarunvaloda, idioma — saka par ko ļoti apgrūtinošu
- Apgriezt kaklu; apgriezt kaklu riņķī; apgriezt galvu; apgriezt sprandu vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — nogalināt, nokaut
- Apnikt līdz kaklam; apnikt līdz nāvei sarunvaloda, frazēma — 1. Neciešami apnikt2. Kļūt pretīgam
- Būt līdz kaklam sarunvaloda, idioma — būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies
- Būt uz kakla; būt kaklā; būt uz kāda kakla sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Būt par apgrūtinājumu kādam, būt kāda rūpju lokā, kāda ziņā2. Saka, ja kas ļoti apgrūtina, nomāc3. Vērsties pret kādu ar prasībām, izteikt nopēlumu, nosodījumu4. Uzspiest savu gribu; būt noteicējam
- Cilpa kaklā sarunvaloda, idioma — saka par bezizejas stāvoklī nonākušu cilvēku
- Dabūt nost no kakla (kādu) sarunvaloda, frazeoloģisms — atbrīvoties no kāda
- Dabūt pa kaklu; dabūt pa galvu sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam2. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku
- Dabūt uz kakla (kādu); dabūt kaklā (kādu) sarunvaloda, frazeoloģisms — negribot, bieži pārsteidzīgas rīcības dēl, nokļūt nevēlamā situācijā
- Dot pa kaklu; sadot pa kaklu sarunvaloda, frazēma — 1. Fiziski pārmācīt; sasist; piekaut2. Izteikt stingru rājienu, bargu kritiku
- Dot pa kaklu (kādam); sadot pa kaklu (kādam) sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Sist, piekaut, fiziski pārmācīt; draudēt kādu sist, piekaut, fiziski pārmācīt2. Izteikt nopēlumu, nosodījumu
- Dusmas kāpj kaklā; dusmas kāpj galvā sarunvaloda, frazēma — saka, ja dusmas kļūst arvien spēcīgākas
- Iespriesties rīklē; iesprūst rīklē; iestrēgt rīklē; iespriesties kaklā; iesprūst kaklā; iestrēgt kaklā frazēma — spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem)
- Iet uz kakla; nākt uz kakla sarunvaloda, idioma — neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt; uzplīties
- Kakls kā dzērvei; dzērves kakls frazeoloģisms — pārmērīgi garš, tievs kakls
- Kakls kā gulbim; gulbja kakls frazeoloģisms — saka par ļoti skaistu, slaidu kaklu
- Kamols kāpj kaklā; kamols metas kaklā; kamols kaklā; rūgts kumoss kāpj kaklā; rūgts kumoss metas kaklā; rūgts kumoss kaklā; rūgtums metas kaklā; rūgtums kaklā; rūgtums kāpj kaklā frazēma — saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma)
- Karāties kaklā sarunvaloda, idioma — būt (kādam) par apgrūtinājumu; būt atkarīgam (no kāda)
- Kā krusts uz kakla; kā krusts kaklā; krusts uz kakla; krusts kaklā — saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
- Kā nazis pie kakla; kā ar nazi pie kakla; kā nazis pie rīkles; kā ar nazi pie rīkles sarunvaloda — 1. Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas2. Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni
- Kāpt kaklā — izraisīt spiediena sajūtu kaklā
- Kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) — nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot
- Kārties kaklā; uzkārties kaklā sarunvaloda, idioma — 1. Uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību2. lieto: reti Uzbāzties, apgrūtināt
- Lauzt kaklu; nolauzt kaklu sarunvaloda, idioma — 1. Krītot sasisties, nosisties; iet bojā, neizturēt2. Piedzīvot pilnīgu neveiksmi
- Likt nazi pie rīkles; likt dunci pie rīkles; likt nazi pie kakla; likt dunci pie kakla; ķerties ar nazi pie rīkles; ķerties ar nazi pie kakla vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazeoloģisms — 1. Draudēt nogalināt2. Panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī
- Līdz kaklam sarunvaloda, idioma — 1. Ļoti; ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)2. Ļoti, pārmērīgi, līdz pēdējai pakāpei (parasti saistījumā ar darbības vārdu, visbiežāk - apnikt); ļoti daudz (saistījumā ar lietvārdu, visbiežāk darba - apgrūtinoša, nepatīkama, nevēlama)
- Maukt sakas kaklā; uzmaukt sakas kaklā; likt sakas kaklā; uzlikt sakas kaklā; maukt sakas galvā sarunvaloda, idioma — 1. Uzņemties kādu grūtumu, zaudēt patstāvību, rīcības brīvību2. Uzlikt citam kādu grūtumu
- Mest cilpu kaklā; maukt cilpu kaklā idioma — 1. Sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus2. (Apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- Mest sev cilpu kaklā; maukt sev cilpu kaklā idioma — 1. Iet nāvē2. (Apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- Nelabums kāpj kaklā; nelabums kāpj mutē frazēma — saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta
- Nost no kakla sarunvaloda, idioma — saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties
- Noveļas kā slogs no kakla; noveļas kā krusts no kakla; krusts no kakla nost; slogs no kakla nost sarunvaloda, idioma — saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša
- Ņemt sev uz kakla; ņemt uz sava kakla — uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko)
- Pa galvu pa kaklu; pa kaklu pa galvu; pa galvu, pa kaklu; pa kaklu, pa galvu idioma — ļoti ātri, lielā steigā; arī juceklīgi
- Pieēsties līdz kaklam; pieēsties līdz acīm sarunvaloda, frazēma — pilnīgi paēst, arī pārāk daudz ieēst
- Pilnā kaklā idioma — ļoti skaļi, neapvaldīti (kliegt, runāt, smieties)
- Raudāt pilnā kaklā; raudāt visā galvā; raudāt pilnā galvā frazēma — ļoti stipri, skaļi raudāt
- Sakas kaklā; sakas galvā sarunvaloda, pārnestā nozīmē, idioma — saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē)
- Sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla sarunvaloda, idioma — traucēt, apgrūtināt (kādu); uzspiest (kādam) savu gribu; uzkundzēties
- Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla sarunvaloda, idioma — būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības
- Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā sarunvaloda — 1. Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas2. Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles, dusmām, satraukuma sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi
- Uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu)2. Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu
- Uzgrūst (arī uzlaist) kaklā (arī uz kakla) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — sagādāt (kādam) ko nepatīkamu
- Uzsēsties (kādam) uz kakla; nosēsties (kādam) uz kakla; uzsēsties (kādam) kaklā sarunvaloda, idioma — kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam); uzkundzēties
Avoti: LLVV, ViV, VjV, TWN
Piemēri valodas korpusos:šeit