Paplašinātā meklēšana
Meklējam kakls.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (44):
- Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m).
- kakliņš Dem. --> kakls.
- heterodīms Dvīņu kroplības veids, kurā parazītam izveidota tikai galva, kakls un ribenis, kas piestiprināti autozīta vēdera sienai.
- ceļš Dzemdes kakls.
- titenstilbis Dzērves kakls.
- derancefālija Iedzimta kroplība, kad ir izveidojies kakls, bet nav galvas un smadzeņu.
- epitrachelijs Kolonnas kakls.
- pikniskais tips ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs plats, korpulents augums, īss kakls un liels vēders.
- atlantozaurs Ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss.
- kalakuta Nāvējoša inde, kas uzpeldēja no okeāna dzīlēm kopā ar nemirstības dzērienu amritu un varēja iznīcināt visu dzīvo uz zemes, bet dievs Šiva to izdzēra, kā rezultātā viņa kakls ieguva raksturīgo tumši zilo nokrāsu.
- kaika Nievājošs apzīmējums cilvēkam, sevišķi tādam, kam liels augums un garš kakls.
- hardingfelle Norvēģu lociņinstruments, kas pēc formas līdzīgs vijolei, bet tā izmērs ir daudz mazāks, kakls īsāks, vāks vairāk izliekts.
- kakls kā dzērvei pārmērīgi garš, tievs kakls.
- strobila Pieaugušais lentenis visā garumā (galva, kakls un posmi).
- garga Putna, arī cilvēka kakls.
- stārķveidīgie Putnu kārta ("Ciconiiformes"), pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids; kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis); šīs kārtas putni.
- dzērvjveidīgie putnu kārta ("Gruiformes"), kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste; šīs kārtas putni.
- kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas.
- tortikollis Sāpes kakla muskuļos, šķībs kakls.
- kausa skausts; zirga kakls krēpju daļā.
- ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders.
- centromērs Spermatozoīda kakls.
- baltais stārķis stārķu dzimtas suga ("Ciconia ciconia"), liels putns (ķermeņa garums \~1,5 m, masa 2,6-4,5 kg), taisnais garais knābis un kājas sarkani (jaunajim putniem tumšbrūni), kakls garš, apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, spārni gari un plati; svētelis.
- kormorāns Šīs dzimtas ģints ("Phalacrocorax"); garš kakls, īsi spārni un noapaļota aste; teicami peld un nirst; ēd zivis, ligzdo kolonijās; 3 ģintis, 33 sugas; Latvijā retumis jūraskrauklis.
- emu Šīs ģints suga ("Dromaius novaehollandiae"), \~2 m augsts putns, masa - 40-50 kg., apspalvojums tumšbrūns, vaigi un kakls kaili, dzīvo Austrālijas stepēs, līdzīgs Āfrikas strausam.
- zilkaklīte Tāda, kam ir zils kakls (paratsi par pudeli).
- platkaklains Tāds (parasti trauks), kam ir plats kakls; platkakla.
- platkakla Tāds (parasti trauks), kam ir plats kakls.
- šaurkaklains Tāds (parasti trauks), kam ir šaurs kakls; šaurkakla.
- šaurkakla Tāds (parasti trauks), kam ir šaurs kakls.
- tievkakla Tāds (parasti trauks), kam ir tievs kakls.
- baltkaklains Tāds, kam balts kakls (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- garkaklains Tāds, kam ir garš kakls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- garkakla Tāds, kam ir garš kakls (par traukiem).
- garkakla Tāds, kam ir garš kakls (par traukiem).
- strupkaklains Tāds, kam ir īss, parasti paresns, kakls.
- tievkaklains Tāds, kam ir tievs kakls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- garkaklis Tas (tāds), kam ir garš kakls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- strupkaklis Tas (tāds), kam ir īss, parasti paresns, kakls.
- tievkaklis Tas (tāds), kam ir tievs kakls (parasti par dzīvniekiem).
- velme Tukls kakls (zirgam).
- bišķērājs Vārnu dzimtas putns, brūna mugura, zili zaļš vēders un dzeltens kakls, ķer kukaiņus lidojumā, sastopams Vidusjūras zemēs.
- čegums Vieta, kur beidzas kakls (spranda) un sākas mugurkauls.
- roķis Vijoles roķis - vijoles kakls.
kakls citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV