kaika
kaika apvidvārds
1.Nievājošs apzīmējums cilvēkam, sevišķi tādam, kam liels augums un garš kakls.
2.Aušīga, vieglprātīga, pārspīlēta sieviete; slinka, puišu kāra meita.
3.Runga.
Avoti: KV, NeV, ZrvI
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noken kaikai em spitim buai!”
- Muzeju bez milzīga fotoarhīva , kurš tika sakrāts ilgu gadu kaikā
- Žēl tikai, ka nacionáļi sapulces kaikā organizēja atsevišķu savu pasākumu ar Ratnieku priekšgalā.
- Ja es dzīves kaikā kaut ko uzceļu, lai bērniem nākotnē būrtu vieglāka dzīve, par to man vēl jamaksā kaklakungiem?
- Kara kaikā īslaicīgi šajā valstī ir uzturējušies arī prezidenti Lindons Džonsons un Ričards Niksons, lai uzmundrinātu amerikāņu kareivjus.