kakodils
kakodils vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kakodils | kakodili |
| Ģen. | kakodila | kakodilu |
| Dat. | kakodilam | kakodiliem |
| Akuz. | kakodilu | kakodilus |
| Lok. | kakodilā | kakodilos |
Bezkrāsains smags, indīgs šķidrums ar pretīgu smaku; gaisam piekļūstot, aizdegas.
Stabili vārdu savienojumiKakodila cianīds.
- Kakodila cianīds vārdkoptermins — balts pulveris, kas gaisam piekļūstot, atdala ārkārtīgi indīgus tvaikus
Avoti: TM
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kopā ar A. Kekulē 1858. gadā atgriezies Berlīnē, kur pabeidzis doktora disertāciju par kakodila hlorīdu ( hlordimetilarsēnu).
- Zviedru ķīmiķis Jenss Jākobs Bercēliuss pirmais nodēvēja dimetilarsinila radikāli par kakodilu.
- Kakodils ( dikakodils) veidojas arī, reducējot kakodila hlorīdu ar cinku:
- Tīru kakodilu var iegūt, reaģējot dimetilarsīna hlorīdam ( kakodila hlorīdam) ar dimetilarsēnūdeņradi:
- Par kakodilu mēdz dēvēt arī funkcionālo grupu vai brīvo radikāli ( CH) A s−.