Stabili vārdu savienojumi(Kā) akmens kaklā. Apgriezt kaklu (arī galvu). Būt līdz kaklam. Būt uz kakla; būt kaklā.
Stabili vārdu savienojumi
- (Kā) akmens kaklā sarunvaloda, idioma — saka par ko ļoti apgrūtinošu.
- Apgriezt kaklu (arī galvu) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — iznīcināt, noslepkavot.
- Būt līdz kaklam sarunvaloda, idioma — būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
- Būt uz kakla; būt kaklā; būt uz kāda kakla sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Būt par apgrūtinājumu kādam, būt kāda rūpju lokā, kāda ziņā.2. Saka, ja kas ļoti apgrūtina, nomāc.3. Vērsties pret kādu ar prasībām, izteikt nopēlumu, nosodījumu.4. Uzspiest savu gribu; būt noteicējam.
- Cilpa kaklā sarunvaloda, idioma — saka par bezizejas stāvoklī nonākušu cilvēku.
- Dabūt pa kaklu; dabūt pa galvu sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.2. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- Dot (arī sadot) pa kaklu sarunvaloda, idioma — 1. Fiziski pārmācīt; sist; piekaut.2. Bargi (iz)rāt; izteikt bargu kritiku.
- Dusmas kāpj kaklā (retāk galvā) sarunvaloda, frazēma — saka, ja dusmas kļūst aizvien spēcīgākas.
- Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) frazēma — spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem).
- Iet (arī nākt) uz kakla sarunvaloda, frazēma — neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt; uzplīties.
- Kamols (arī rūgts kumoss, rūgtums) (kāpj, arī metas) kaklā — saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Karāties kaklā sarunvaloda, idioma — būt (kādam) par apgrūtinājumu; būt atkarīgam (no kāda).
- Kā krusts uz kakla; kā krusts kaklā; krusts uz kakla; krusts kaklā — saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles); kā nazis (arī kā ar nazi) pie rīkles (arī kakla) sarunvaloda — 1. Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.2. Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
- Kāpt kaklā — izraisīt spiediena sajūtu kaklā.
- Kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) — nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- Kārties kaklā; uzkārties kaklā sarunvaloda, idioma — 1. Uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.2. lieto: reti Uzbāzties, apgrūtināt.
- Krist (arī mesties) ap kaklu sarunvaloda — 1. Strauji skaut, liekot rokas ap kaklu.2. pārnestā nozīmē Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
- Lauzt (arī nolauzt) kaklu sarunvaloda, idioma — 1. Nosisties.2. Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
- Līdz kaklam sarunvaloda, idioma — 1. Ļoti; ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).2. Ļoti, pārmērīgi, līdz pēdējai pakāpei (parasti saistījumā ar darbības vārdu, visbiežāk - apnikt); ļoti daudz (saistījumā ar lietvārdu, visbiežāk darba - apgrūtinoša, nepatīkama, nevēlama).
- Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā idioma — (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Mest cilpu kaklā, arī savilkt cilpu ap kaklu idioma — sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus.
- Nelabums kāpj kaklā; nelabums kāpj mutē — saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
- Nost no kakla sarunvaloda, idioma — saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
- Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost sarunvaloda, idioma — saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
- Ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla) — uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko).
- Pa galvu pa kaklu, arī pa kaklu pa galvu idioma — ļoti ātri, lielā steigā; arī juceklīgi.
- Pilnā kaklā idioma — ļoti skaļi, neapvaldīti (kliegt, runāt, smieties).
- Sakas kaklā (arī galvā) sarunvaloda, pārnestā nozīmē, idioma — saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
- Sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla sarunvaloda, idioma — traucēt, apgrūtināt (kādu); uzspiest (kādam) savu gribu; uzkundzēties.
- Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla sarunvaloda, idioma — būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā sarunvaloda — 1. Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.2. Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles, dusmām, satraukuma sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- Uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).2. Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
- Uzgrūst (arī uzlaist) kaklā (arī uz kakla) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — sagādāt (kādam) ko nepatīkamu.
- Uzsēsties (kādam) uz kakla; nosēsties (kādam) uz kakla; uzsēsties (kādam) kaklā sarunvaloda, idioma — kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam); uzkundzēties.
