kakliņš
kakliņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kakliņš | kakliņi |
| Ģen. | kakliņa | kakliņu |
| Dat. | kakliņam | kakliņiem |
| Akuz. | kakliņu | kakliņus |
| Lok. | kakliņā | kakliņos |
1.Dem. → kakls.
2.Sašaurināta, neliela (orgāna) daļa, kas parasti savieno divas citas (šī orgāna) daļas.
4.apvidvārds Ūdu mazā aukliņa, kuras galā piesien āķus.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ciskas kaula kanāls parasti ir šaurs, kakliņš antevertēts un valgizēts.
- Vienkārši uzmauc pudeles kakliņam " Tantalus" slēdzeni un aizslēdz to.
- Kronis nozīmē – platākā vieta ir ap zoba kakliņu pie smaganas.
- Asiņošana pēc dzimumattiecībām var būt arī pie dzemdes kakliņa ļaundabīgām saslimšanām.
- Kaula galvu norobežo anatomiskais kakliņš ( " collum anatomicum").