sazāļot1
sazāļot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sazāļoju | sazāļojam | sazāļoju | sazāļojām | sazāļošu | sazāļosim |
| 2. pers. | sazāļo | sazāļojat | sazāļoji | sazāļojāt | sazāļosi | sazāļosiet, sazāļosit |
| 3. pers. | sazāļo | sazāļoja | sazāļos | |||
Pavēles izteiksme: sazāļo (vsk. 2. pers.), sazāļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sazāļojot (tag.), sazāļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sazāļotu
Vajadzības izteiksme: jāsazāļo
1.Saindēt (piemēram, ēdienu, dzērienu, arī priekšmetu) ar kādu vielu vai kādām vielām.
2.Pievienot (kam) zāļu līdzekļus; uzlikt (piemēram, brūcei) zāļu līdzekļus.
2.1.Panākt, ka (kāds) iedzer, arī iešļircināt (kādam) zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī mana māte domā, ka " sazāļoju" savu bērnu.
- Izmeklēšana liecina, ka viņš ticis sazāļots un tad nosmacēts.
- "Dziesma stāsta par cilvēkiem, kuri mūs sazāļo un padara atkarīgus.
- Viņa šo gadu laikā esot sazāļota un spiesta uzstāties pret savu gribu.
- tās viņus sazāļo, nozog dokumentus, naudu, ieročus.