vainagot
vainagot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | vainagoju | vainagojam | vainagoju | vainagojām | vainagošu | vainagosim |
2. pers. | vainago | vainagojat | vainagoji | vainagojāt | vainagosi | vainagosiet, vainagosit |
3. pers. | vainago | vainagoja | vainagos |
Pavēles izteiksme: vainago (vsk. 2. pers.), vainagojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vainagojot (tag.), vainagošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vainagotu
Vajadzības izteiksme: jāvainago
1.Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1) kā atzinību.
2.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu.
3.Panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu; būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Konstrukciju vainago apzeltīta Turkmenbaši statuja, kas griežas līdz ar sauli.
- 1, ko vainago dzīvespriecīgas dzīres paša vīna dieva Bakha klātbūtnē.
- Panākumiem vainagots bijis viss viņa līdzšinējais veikums – koncerti un ieraksti.
- Stūra veranda, kas ir ieapaļš izvirzījums, kuru vainago tornītis.
- Ēkas dzegu vainagoja konsoles ar maskaroniem, bet stūrus klāja rustika.