vīlēt1
vīlēt [vĩlēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vīlēju | vīlējam | vīlēju | vīlējām | vīlēšu | vīlēsim |
| 2. pers. | vīlē | vīlējat | vīlēji | vīlējāt | vīlēsi | vīlēsiet, vīlēsit |
| 3. pers. | vīlē | vīlēja | vīlēs | |||
Pavēles izteiksme: vīlē (vsk. 2. pers.), vīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vīlējot (tag.), vīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vīlētu
Vajadzības izteiksme: jāvīlē
1.Ar vīli 1 apstrādāt (piemēram, metālu, koku).
Stabili vārdu savienojumiVīlēt zāģi.
- Vīlēt zāģi — asināt zāģa zobus
1.1.intransitīvs
2.lieto: pareti Zāģēt, parasti lēni, ar grūtībām.
2.1.intransitīvs
2.2.pārnestā nozīmē Rāt (kādu), teikt pārmetumus (kādam).
3.sarunvaloda Spēlēt (parasti lociņinstrumentu), parasti slikti, arī apnicīgi.
3.1.intransitīvs
4.sarunvaloda, intransitīvs Strādāt, parasti ļoti čakli, no visa spēka.
5.žargonisms Ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai novērstu lūšanu un šķelšanos, vīlē nagus tikai vienā virzienā!
- var pusstundu vai pat ilgāk lēnā garā vīlēt, zāģēt pušu.
- Te var vīlēt, zāģēt, lai putekļi netiek iekšā aparātos.
- Nagus ir jāvīlē tikai vienā virzienā – no malas uz vidu.
- Nagus nedrīkst vīlēt jebkurā virzienā.