vīlēt2
vīlēt [vìlēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vīlēju | vīlējam | vīlēju | vīlējām | vīlēšu | vīlēsim |
| 2. pers. | vīlē | vīlējat | vīlēji | vīlējāt | vīlēsi | vīlēsiet, vīlēsit |
| 3. pers. | vīlē | vīlēja | vīlēs | |||
Pavēles izteiksme: vīlē (vsk. 2. pers.), vīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vīlējot (tag.), vīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vīlētu
Vajadzības izteiksme: jāvīlē
Šujot veidot malu, arī apmali (piemēram, auduma gabalam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai novērstu lūšanu un šķelšanos, vīlē nagus tikai vienā virzienā!
- var pusstundu vai pat ilgāk lēnā garā vīlēt, zāģēt pušu.
- Te var vīlēt, zāģēt, lai putekļi netiek iekšā aparātos.
- Nagus ir jāvīlē tikai vienā virzienā – no malas uz vidu.
- Nagus nedrīkst vīlēt jebkurā virzienā.