nomētāt
nomētāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomētāju | nomētājam | nomētāju | nomētājām | nomētāšu | nomētāsim |
| 2. pers. | nomētā | nomētājat | nomētāji | nomētājāt | nomētāsi | nomētāsiet, nomētāsit |
| 3. pers. | nomētā | nomētāja | nomētās | |||
Pavēles izteiksme: nomētā (vsk. 2. pers.), nomētājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomētājot (tag.), nomētāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomētātu
Vajadzības izteiksme: jānomētā
1.Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā.
1.2.apvidvārds Mētājot novārtīt.
2.Vairākkārt metot (ar ko), nonāvēt; arī apmētāt1.
3.Īsu brīdi samērā ātri kustināt un pabeigt kustināt (parasti rokas).
3.1.intransitīvs
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Islamisti vēlētos, lai tādi kā Ariels tiktu nomētāti ar akmeņiem.
- Uz atkal citādi domājošās tiek nomētātas ar lamuvārdu “ rasistes”.
- Lai kā mēs necenstos tās nenomētāt, šādas reizes atkārtojas samērā regulāri.
- Viņa ierakta zemē līdz aptuveni kaklam, kā arī nomētāta ar akmeņiem.
- Kādā gadījumā, savas dzīves laikā, Vespasiāns tika nomētāts ar rāceņiem.