nomētāt
Lietojuma biežums :
nomētāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā.
1.1.Vairākkārt nometot ko, piegružot (piemēram, grīdu, telpu); piemētāt.
1.2.apvidvārds Mētājot novārtīt.
2.Vairākkārt metot (ar ko), nonāvēt; arī apmētāt1.
3.Īsu brīdi samērā ātri kustināt un pabeigt kustināt (parasti rokas).
3.1.intransitīvs
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri