piemētāt
Lietojuma biežums :
piemētāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
2.Vairākkārt metot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri