piemētāt
piemētāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemētāju | piemētājam | piemētāju | piemētājām | piemētāšu | piemētāsim |
| 2. pers. | piemētā | piemētājat | piemētāji | piemētājāt | piemētāsi | piemētāsiet, piemētāsit |
| 3. pers. | piemētā | piemētāja | piemētās | |||
Pavēles izteiksme: piemētā (vsk. 2. pers.), piemētājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemētājot (tag.), piemētāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemētātu
Vajadzības izteiksme: jāpiemētā
1.Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
2.Vairākkārt metot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Risks bija liels, viss piemētāts ar stikliem un varēju sagriezties.
- Nestāstiet, ka ārā visi parki būs piemētāti ar PET pudelēm.
- Ļaužu pamazām kļuva mazāk, un atklājās atkritumiem stipri piemētāts asfalts.
- Tomēr vienalga piemētā,» stāsta mednieku pārstāvis Jānis Skadiņš.
- Roku rokā viņi abi soļo pa lielu, visvisādām drazām piemētātu lauku.