apmētāt
apmētāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmētāju | apmētājam | apmētāju | apmētājām | apmētāšu | apmētāsim |
| 2. pers. | apmētā | apmētājat | apmētāji | apmētājāt | apmētāsi | apmētāsiet, apmētāsit |
| 3. pers. | apmētā | apmētāja | apmētās | |||
Pavēles izteiksme: apmētā (vsk. 2. pers.), apmētājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmētājot (tag.), apmētāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmētātu
Vajadzības izteiksme: jāapmētā
1.Vairākkārt mest (kam) virsū.
1.1.pārnestā nozīmē Sacīt vairākkārt (ko apvainojošu, nepatīkamu, asu, nievīgu).
Stabili vārdu savienojumiApmētāt (ar) dubļiem.
- Apmētāt (ar) dubļiem idioma — izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus; noķengāt
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latvijā — apmētāja ar sūdiem un izkliedza cilvēka cieņu aizskarošus apvainojumus.
- Nekārtību cēlāji likumsargus apmētāja ar petardēm, stikla pudelēm un akmeņiem.
- Tikmēr " zaļie" strādniekus apmētāja ar olām un dūmu svecēm.
- Pretējo viedokļu pārstāvji viens otru apmētāja ar akmeņiem un raidīja šāvienus.
- "Mani kolēģi sastapa jauniešus, kas viņus apmētāja ar akmeņiem.