apmetējs
apmetējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apmetējs | apmetēji |
| Ģen. | apmetēja | apmetēju |
| Dat. | apmetējam | apmetējiem |
| Akuz. | apmetēju | apmetējus |
| Lok. | apmetējā | apmetējos |
apmetēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apmetēja | apmetējas |
| Ģen. | apmetējas | apmetēju |
| Dat. | apmetējai | apmetējām |
| Akuz. | apmetēju | apmetējas |
| Lok. | apmetējā | apmetējās |
1.Strādnieks – apmešanas darbu speciālists.
2.novecojis Arklam līdzīgs darba rīks ar simetrisku lemesi un divpusīgu vārstāmu vērstuvi.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apvienotā apmetēju un krāsotāju brigāde stāv klusēdama un blenž uz mucām.
- Kā mums viens apmetējs teica, ka viņš jūtot te to auru,
- Apmetējs Bondars iestiepj nelielu eglīti un iestata to tukšā spainī.
- Ikdienā jaunieši apmeklē skolu, kāds strādā lopkautuvē, cits – par apmetēju.
- Es piederēju tai daļai, kura ar nicinājumu noraudzījās uz kažoka apmetējiem.