apmētāties
apmētāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmētājos | apmētājamies | apmētājos | apmētājāmies | apmētāšos | apmētāsimies |
| 2. pers. | apmētājies | apmētājaties | apmētājies | apmētājāties | apmētāsies | apmētāsieties, apmētāsities |
| 3. pers. | apmētājas | apmētājās | apmētāsies | |||
Pavēles izteiksme: apmētājies (vsk. 2. pers.), apmētājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmētājoties (tag.), apmētāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmētātos
Vajadzības izteiksme: jāapmētājas
Apmētāt citam citu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja bērni nebeidz strīdēties, iesaki viņiem apmētāties ar papīra bumbiņām!
- Apmētājas ar dubļiem ne tikai partijas,
- nevis apmētāties ar apvainojumiem.
- Un abi velniņi , kuriem jau sen bija apnicis ar uguni vien kavēties , piecēlās , ietecēja pļavā , plūca jaukās puķes un apmētājās ar tām , skrēja tauriņiem pakaļ un izrāva tiem spārnus jo viņi bija nerātni velniņi un nezināja , ka tā nav jādara , klausījās putnu dziesmās un devās tiem pakaļ uz mežu
- Un abi velniņi , kuriem jau sen bija apnicis ar uguni vien kavēties , piecēlās , ietecēja pļavā , plūca jaukās puķes un apmētājās ar tām , skrēja tauriņiem pakaļ un izrāva tiem spārnus jo viņi jau bija nerātni velniņi un nezināja , ka tā nav jādara , klausījās putnu dziesmās , un devās tiem pakaļ uz mežu