apmetināt1
apmetināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmetinu | apmetinām | apmetināju | apmetinājām | apmetināšu | apmetināsim |
| 2. pers. | apmetini | apmetināt | apmetināji | apmetinājāt | apmetināsi | apmetināsiet, apmetināsit |
| 3. pers. | apmetina | apmetināja | apmetinās | |||
Pavēles izteiksme: apmetini (vsk. 2. pers.), apmetiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmetinot (tag.), apmetināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmetinātu
Vajadzības izteiksme: jāapmetina
Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieņemiet darbā skuķus, lai apmetina vīles, lai mācās darbu!”
- Gucuļi” tika apmetināti pamestās mājās, kādu toreiz laukos nebija retums.
- ▪ Piegriez kleitu un apmetini detaļas ar zigzaga dūrienu.
- to daba nevainojami tukša, izspiedušās smadzenes apmetinādama
- Apmetini jostas malas.