kuļķis
kuļķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kuļķis | kuļķi |
| Ģen. | kuļķa | kuļķu |
| Dat. | kuļķim | kuļķiem |
| Akuz. | kuļķi | kuļķus |
| Lok. | kuļķī | kuļķos |
1.Slikta (māla) pīpe.
2.Netīrs māla trauks.
3.Tāds loceklis, kam daļa amputēta.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pīpis, kaļķis, kaļķītis, kaļķenīca, kuļķis, ķuļķene, ķuļķis, suļķis, zuļķis, ķūķis