izrīkot
izrīkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrīkoju | izrīkojam | izrīkoju | izrīkojām | izrīkošu | izrīkosim |
| 2. pers. | izrīko | izrīkojat | izrīkoji | izrīkojāt | izrīkosi | izrīkosiet, izrīkosit |
| 3. pers. | izrīko | izrīkoja | izrīkos | |||
Pavēles izteiksme: izrīko (vsk. 2. pers.), izrīkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrīkojot (tag.), izrīkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrīkotu
Vajadzības izteiksme: jāizrīko
1.Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties.
1.1.Dodot rīkojumus, panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
1.2.Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu.
2.novecojis Sarīkot (svinības, viesības u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tēvs regulāri izgāžas, turklāt viņu vēl nemitīgi nākas izrīkot.
- Oļa: " Man aug līderis – viņam patīk visus izrīkot.
- Viņam būs jāizrīko Grigoriju Lanski , kas tur kontrolē vietējos oligarhus.
- Man ļoti nepatīk, ja man ir šefs, kas izrīko.
- Visu izrīkojot vadoņi ar pakalpiņu palīdzību, pretimrunāšana uzreiz tiek apklusināta.