norīkot
Lietojuma biežums :
norīkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt).
Saistītās nozīmesrīkot, riktēt, rīpelēt, izrīkot.
Tulkojumicommand.
1.1.Dodot oficiālu rīkojumu, noteikt (darba vietu).
Saistītās nozīmesaizrīkot, aizsūtīt, nosūtīt.
2.Izvietot1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri