noriets
noriets vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | noriets | norieti |
| Ģen. | norieta | norietu |
| Dat. | norietam | norietiem |
| Akuz. | norietu | norietus |
| Lok. | norietā | norietos |
1.Process, rezultāts → norietēt1.
2.Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
3.Eksistences, pastāvēšanas izbeigšanās, beigas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ka klimata politika iet tajā virzienā, ka dīzeļdzinējiem ir noriets?
- Filmas darbība risinās 859. gadā, kad Tanu dinastija piedzīvo norietu.
- Vai viņu ēra netuvojas norietam, tas jau ir cits stāsts.
- Kristietības straujajai izplatībai Eiropā Romas impērijas norieta posmā ir vairāki priekšnosacījumi.
- Deviņpadsmitā gadsimta beigas iezīmējās ar tradicionālo Eiropas reliģiju norietu.