rudens1
rudens vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rudens | rudeņi |
| Ģen. | rudens | rudeņu |
| Dat. | rudenim | rudeņiem |
| Akuz. | rudeni | rudeņus |
| Lok. | rudenī | rudeņos |
rudans vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rudans | rudaņi |
| Ģen. | rudans | rudaņu |
| Dat. | rudanim | rudaņiem |
| Akuz. | rudani | rudaņus |
| Lok. | rudanī | rudaņos |
rudins vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rudins | rudiņi |
| Ģen. | rudins | rudiņu |
| Dat. | rudinim | rudiņiem |
| Akuz. | rudini | rudiņus |
| Lok. | rudinī | rudiņos |
rudenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rudenis | rudeņi |
| Ģen. | rudeņa | rudeņu |
| Dat. | rudenim | rudeņiem |
| Akuz. | rudeni | rudeņus |
| Lok. | rudenī | rudeņos |
rudienis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rudienis | rudieņi |
| Ģen. | rudieņa | rudieņu |
| Dat. | rudienim | rudieņiem |
| Akuz. | rudieni | rudieņus |
| Lok. | rudienī | rudieņos |
rudeniņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, deminutīvsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rudeniņš | rudeniņi |
| Ģen. | rudeniņa | rudeniņu |
| Dat. | rudeniņam | rudeniņiem |
| Akuz. | rudeniņu | rudeniņus |
| Lok. | rudeniņā | rudeniņos |
rudentiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rudentiņš | rudentiņi |
| Ģen. | rudentiņa | rudentiņu |
| Dat. | rudentiņam | rudentiņiem |
| Akuz. | rudentiņu | rudentiņus |
| Lok. | rudentiņā | rudentiņos |
1.Gadalaiks, klimatiska sezona, kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
PiemēriVēls rudens.
- Vēls rudens.
- Un rudenī te katrs koks ir savā krāsā.
- Gan visu vasaru, gan tagad, tuvojoties rudenim, mājas tuvumā un pat tieši pagalmā arvien biežāk rosījās dažādi meža zvēri.
- Gatavošanās Dabaszinātņu bibliotēkas iekārtošanai tika uzsākta 2014. gada rudenī.
Stabili vārdu savienojumiRudens mēnesis. Zelta rudens.
- Rudens mēnesis — oktobris
- Zelta rudens poētiska stilistiskā nokrāsa, frazēma — sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai; tāds, ko izmanto šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
PiemēriDārza terase – ar novelkamu strīpainu nojumi, dārziņā zied rudens puķes.
- Dārza terase – ar novelkamu strīpainu nojumi, dārziņā zied rudens puķes.
- Caur pavērto logu ieplūst sēņu un rudens lapu smarža.
Stabili vārdu savienojumiRudens vēlziede.
- Rudens vēlziede taksons — vēlziežu ģints suga (“Colchicum autumnale”), indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā savvaļā sastopama reti, aizsargājama; audzē kā krāšņumaugus
1.2.pārnestā nozīmē; lieto: reti Cilvēka dzīves posms, kam raksturīga aktivitātes samazināšanās, novecošana.
PiemēriErna sen pensijā, viss garais darba mūžs aizsteidzies kā viena vienīga diena, dzīve iegriezusies rudens pusē.
- Erna sen pensijā, viss garais darba mūžs aizsteidzies kā viena vienīga diena, dzīve iegriezusies rudens pusē.
- Stāvot uz jumta, domāju par savu rudeni un to, cik ātri tas ir pienācis.
- Katram no mums ir vajadzīga uzmanība, arī cilvēkiem gados, kuri savas dzīves rudeni pavada pansionātā " Liepa".
Stabili vārdu savienojumiMelns (arī drūms) kā negaisa (arī krusas, rudens) mākonis.
- Melns (arī drūms) kā negaisa (arī krusas, rudens) mākonis — saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku
Avoti: EH, TWN, LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit