riets
riets vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | riets | rieti |
| Ģen. | rieta | rietu |
| Dat. | rietam | rietiem |
| Akuz. | rietu | rietus |
| Lok. | rietā | rietos |
1.Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); apgaismojums laikā, kad saule riet.
Stabili vārdu savienojumiRieta (arī vakara, vakaru) puse.
- Rieta (arī vakara, vakaru) puse frazēma — rietumi
1.1.pārnestā nozīmē Pakāpeniska eksistences, pastāvēšanas beigšanās.
Stabili vārdu savienojumiMūža riets (arī vakars). Rieta (arī vakara) puse.
- Mūža riets (arī vakars) poētiska stilistiskā nokrāsa, frazēma — mūža beigu posms
- Rieta (arī vakara) puse idioma — beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču nav gan tā, ka viņa rietu uz katru garāmgājēju.
- Saule vēl tikai pošas rietam un upes krastos nesteidzīgi rit diena.
- Pirms saules rieta viņš uzkāpa augstā kokā un skatījās turp atkal.
- Andrieva apņemība noplok līdz ar rietu, viņš pēkšņi jūtas salauzts.
- Rietu pusē virs Daugavas vēl stāvēja iedzeltens blāvums kā izplūdusi eļļa.