norietēt
norietēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | norietu | norietam | norietēju | norietējām | norietēšu | norietēsim |
| 2. pers. | norieti | norietat | norietēji | norietējāt | norietēsi | norietēsiet, norietēsit |
| 3. pers. | noriet | norietēja | norietēs | |||
Pavēles izteiksme: norieti (vsk. 2. pers.), norietiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norietot (tag.), norietēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norietētu
Vajadzības izteiksme: jānoriet
1.Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
2.Pārstāt eksistēt, pastāvēt.
3.apvidvārds Nodalīties, atdalīties ievainojuma, sasituma u. tml. dēļ (parasti par asti).
4.apvidvārds Nonīkt, nokalst, nosalt.
Avoti: LLVV, ViV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 9) un norietējusī televīzijas seja Olafs Pulks ( Rīgā nr.
- Kad norietēs saule, krastmalā īpašā rituālā tiks iedegti Rīgas ugunskuri.
- Saulei norietot, šķiet, Ammānā dzīvība ieplūst ar dubultu jaudu.
- Kamēr saule vēl nav norietējusi, Boazs uz uguns cep picas.
- Kad izbraucu ar truli no pēdējā angāra, saule jau norietējusi.