norikšot
norikšot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | norikšoju | norikšojam | norikšoju | norikšojām | norikšošu | norikšosim |
| 2. pers. | norikšo | norikšojat | norikšoji | norikšojāt | norikšosi | norikšosiet, norikšosit |
| 3. pers. | norikšo | norikšoja | norikšos | |||
Pavēles izteiksme: norikšo (vsk. 2. pers.), norikšojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norikšojot (tag.), norikšošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norikšotu
Vajadzības izteiksme: jānorikšo
1.Rikšojot, rikšiem noskriet.
1.1.transitīvs
1.2.sarunvaloda Ātri noskriet (par cilvēku).
1.3.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saša dzird, bet norikšo vēl pusapli, nespēdams apturēt Koloniju.
- Pāris metru norikšojis, viņš apstājās un palūdza: “ Man šķiet, ka sāk pilināt.
- Turp viņa arī norikšoja.
- Tad norikšoja lejā.
- ar domu, ka tas ir traki daudz, varonīgi norikšo pusmaratonu.